Ekonomikas apskats - novembris

ECB, lemjot par kvantitatīvās stimulēšanas programmas pagarināšanu, izvēlas ‘mazāk, bet ilgāk’

Kā jau bija gaidāms, Eiropas centrālā banka (ECB) oktobra tikšanās laikā paziņoja par kvantitatīvās stimulēšanas programmas pagarināšanu līdz 2018. gada septembrim, vienlaikus samazinot parāda vērtspapīru iegāžu apjomu līdz 30 miljardiem eiro sākot no 2018. gada janvāra. ECB saglabāja iespēju pagarināt kvantitatīvās stimulēšanas programmu gan apjoma, gan ilguma ziņā, atstājot šo jautājumu atvērtu. ECB jau vairākkārt ziņojusi, ka procentu likmes saglabāsies esošajā līmenī vēl ilgu laika periodu, noteikti vēl pēc kvantitatīvās stimulēšanas programmas beigām.

ECB lēmums samazināt kvantitatīvās stimulēšanas programmas apjomus atspoguļoja pieaugošo uzraudzības padomes pārliecību par to, ka inflācija eventuāli pietuvosies mērķim, kura pamatā ir veselīga un plaša ekonomikas izaugsme Eirozonā. Tomēr līdz šim inflācijas saglabājusies zema, tāpēc ECB uzsvēra nepieciešamību turpināt monetāro atbalstu parāda vērtspapīru iegāžu veidolā kvantitatīvās stimulēšanas programmas ietvaros.

EUR/USD kritums norāda uz to, ka zināmā mērā FX tirgos noskaņojums bija balstīts uz gaidām, ka ECB varētu lemt par straujāku samazinājumu. Mūsuprāt, ECB apņemšanās turpināt atbalsta programmu nozīmē, ka stabils EUR/USD kāpums uz 1,20 vai vairāk nav gaidāms līdz 2018. gadam, jo ECB šobrīd ir piesardzīga sarunās par atbalsta programmas pārtraukšanu. Acīmredzami, gandrīz visa 2017. gada garumā ECB galvenā rūpe bijusi eiro stiprināšana, kas savukārt samazina inflāciju. Mēs sagaidām, ka līdz pat gada beigām EUR/USD kurss saglabāsies zem 1,20 robežas, taču sešu un divpadsmit mēnešu griezumā pietuvosies, attiecīgi, 1,22 un 1,25 atzīmei.

ECB ir pārliecināta par inflācijas pieaugumu nākotnē

Avots: ECB, Macrobond, Danske Bank 

Naftas cenas turpina pieaugt

Naftas cena pieredzējusi rallija cienīgu pieaugumu. Brent jēlnaftas cena no zemākā punkta jūnijā, kad tā nokritās līdz 45 ASV dolāriem par barelu, novembra sākumā sasniegusi 64 ASV dolārus. Kāpums eiro valūtā bija no 40 EUR jūnijā līdz 55 EUR novembrī par barelu.

Naftas tirgu pēdējo mēnešu laikā ietekmējusi virkne neparastu notikumu, piemēram, viesuļvētras Hārvijs un Irma, kas traucēja naftas ieguvi un pārstrādi Teksasā, radot iemeslu īslaicīgam iegāžu pieaugumam piesardzības nolūkos. Tāpat to ietekmējis ģeopolitiskais saspīlējums starp ASV un Irānu, apdraudot 2015. gada vienošanos par kodolieročiem, ko papildināja neskaidrības ap turku-kurdu naftas tirdzniecību pāri Turcijas – Irākas robežai. Vienlaikus tirgus ir pārpludināts ar OPEC dalībvalstu un Krievijas komentāriem par naftas ieguves samazināšanu 2018. gada izskaņā. Lībijas ieguves bija kritušās, bet šobrīd viss liecina par to pieaugumu.

Kopumā, mēs sagaidām, ka naftas produktu ražošana pasaulē turpinās pieaugt, turpinot iepriekšējās dekādes tendenci. Pēdējā laikā novērotais ASV naftas platformu skaita samazinājums visticamāk liecina par to, ka Lībijas un Nigērijas naftas ieguves pieaugums izkonkurē ASV tālāku pieaugumu. Šobrīd izskatās, ka visticamāk OPEC un Krievija galu galā paziņos par ieguves apjomu saglabāšanu zemā līmenī līdz pat nākamā gada martam. Vērtējot pieprasījumu, mēs sagaidām, ka ekonomikas izaugsme līdz gada beigām saglabāsies spēcīga, taču par nākamā gada izaugsmi ir zināma nenoteiktība.

Mēs saglabājam prognozi, ka 2017. gadā vidējā naftas cena sastādīs 53 ASV dolāri par barelu, savukārt 2018. gadā tā būs 58 ASV dolāri par barelu. Balstoties uz to, mēs prognozējam spēcīgāku EUR/USD 2018. gadā, kam būtu jāmazina jēlnaftas sadārdzināšanās ietekme, rēķinot EUR valūtā. Tā rezultātā degvielas cenām Latvijā nākamgad jāsaglabājas robežās no 1,10 līdz 1,20 eiro.

Naftas un benzīna cena Latvijā

Avots: Macrobond, Danske Bank

Latvijas IKP strauji kāpj

Latvijas IKP šī gada 3. ceturksnī bija 5.8%. Tas ir straujākais pieaugums kopš 2012. gada sākuma. Lai arī mēs sagaidām, ka 4. ceturksnī un 2018. gadā izaugsme kļūs mērenāka, vidējā gada izaugsme 2017. gadā sasniegs 4.4%, bet 2018. gadā 3.4%.

Latvija šogad piedzīvo sabalansētas izaugsmes periodu, jo visas IKP komponentes pieaug veselīgā tempā. Mazumtirdzniecība, proti, patēriņš, 3. ceturksnī pieauga par 4.7%. Patēriņu šobrīd virza straujais algu pieaugums, kas šogad sasniedzis aptuveni 8%.

Vēl viens būtisks faktors ir investīcijas, kas pieaug ES fondu finansējuma izmaksu ietekmē, kā arī ņemot vērā augsto ražošanas jaudu noslodzi un uzlabojumus biznesa sentimentā. 2017. gada 1. pusgadā investīcijas pieauga par 17.5% un šī tendence visticamāk turpinājusies arī trešajā ceturksnī.

Visbeidzot, nozīmīgs šī gada izaugsmes veicinātājs šogad bijis eksports. Kā liecina provizoriskie dati, reālais preču eksports 2017. gada 3. ceturksnī palielinājās par 3% gadā. Šogad eksports pieaug uz visiem svarīgākajiem tirgiem. Taču ir valsts, uz kuru eksports pieauga īpaši strauji, proti, šī gada pirmajos 8 mēnešos eksports uz Krieviju pieaudzis par 39% gadā. Vērtējot reģionu kontekstā, visvairāk eksports pieaudzis uz Ziemeļvalstīm un citām ES valstīm. Preču kategorijas, kurās vērots straujākais pieaugums, bija dzelzs un tērauda izstrādājumi, dzērieni un elektroiekārtas.

IKP pieaugums pa ceturkšņiem (% gadā)


Avots: Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Macrobond, Danske Bank