Ekonomikas apskats - decembris

Globālā atveseļošanās turpināsies

Noslēgumam tuvojas pasaules ekonomikai ļoti veiksmīgs gads. Uzņēmumu peļņas pieaugums ir bijis stabils, biznesa un patērētāju optimisms bijis augstākais daudzu gadu laikā; paplašināšanās ir bijusi plaša, izaugsmei aptverot lielāko daļu reģionu un nozaru.
Spēcīgs monetārās politikas atbalsts un pirmais gads daudzu gadu laikā, kas pagājis bez negatīviem globāliem satricinājumiem, ir pavēruši ceļu pasaules ekonomikas izaugsmei. Bažas par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu vai militāro konfliktu Korejas pussalā nav īstenojušās. Globālās aktivitātes pastiprināšanās un nozīmīgās investīcijas ir rezultējušās globālās tirdzniecības pieaugumā, kas ir visstraujākais kopš finanšu krīzes.
Tā rezultātā, 2017. gads pasaules ekonomikai būs bijis labākais kopš 2011. gada, pieaugot par 3,6% un izaugsmi baudot visiem pasaules reģioniem. Mēs sagaidām, ka globālā izaugsme turpināsies 2018. gadā, ekonomikai pieaugot vidēji par 3,6%. Pieņemamā tempā pieaugs arī ieguldījumi ASV un eiro zonā, savukārt patērētāji baudīs reālās algu un nodarbinātības pieaugumu, kas pozitīvi atsauksies uz mājsaimniecību labklājību.
Mēs sagaidām, ka inflācija 2018. gadā saglabāsies zemā līmenī, un centrālās bankas stimulēšanas pasākumus izbeigs ļoti pakāpeniski. Mūsu ieskatā, nav pārāk lielu risku, kas varētu būtiski ietekmēt prognozētos rādītājus. Tomēr izaugsmes perspektīvas negatīvi varētu ietekmēt Itālijas vēlēšanu un NAFTA nolīgumu radītā nenoteiktība. Nelielu iespaidu uz pasaules ekonomiku atstātu arī Ķīnas ekonomikas palēnināšanās.

Pasaules tirdzniecībā straujākais pieaugums kopš 2011. gada

Avots: CPB, Macrobond, Danske Bank

Stabilas izaugsmes fonā ECB pakāpeniski izbeigs atbalsta programmu

Ekonomikas izaugsme Eirozonā 2017. gadā sasniegusi 2,3%, un prognozējot 2% IKP pieaugumu 2018. gadā, mēs sagaidām vēl vienu pieklājīgas izaugsmes gadu, galvenokārt privātā patēriņa un investīciju pieauguma ietekmē.
Neskatoties uz ražošanas jaudu arvien pilnīgāku izmantošanu un nodarbinātības pieaugumu, mēs sagaidām, ka algu pieaugums 2018. gadā saglabāsies zemāks par vidējo, ņemot vērā joprojām relatīvi lielo darba spēka pieejamību darba tirgū. Mūsu ieskatā, ierobežotais algu pieaugums un eiro kursa pieaugums 2018. gadā radīs spiedienu uz inflāciju. Mēs sagaidām, ka inflācija 2019. gadā pieaugs, tomēr paliks zem mērķa līmeņa, ja vien nepalielināsies enerģijas cenas.
Mēs domājam, ka ECB 2018. gadā izbeigs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, un pēc tam sāks pakāpeniski celt procentu likmes, pirmo 10 bāzes punktu pieaugumu īstenojot kādus sešus mēnešus vēlāk - 2019. gada 2. ceturksnī. Pakāpeniski pieaugot gan darba algām, gan inflācijai, nākamais procentu likmju palielinājums par 10 bāzes punktiem visticamāk gaidāms vēl sešus mēnešus vēlāk – 2019. gada 4. ceturksnī.
Neskatoties uz ilgstošo Katalonijas krīzi, lēno Vācijas valdības veidošanās procesu un Brexit sarunu sarežģījumus, negatīvie riski izaugsmei joprojām galvenokārt izriet no 2018. gada sākumā gaidāmajām Itālijas parlamenta vēlēšanām.

Ekonomikas noskaņojums norāda uz veselīgu ekonomisko aktivitāti
 

Avots: Eurostat, Macrobond, Danske Bank

Inflācija Latvijā joprojām svārstās ap 3% atzīmi

Pēc četriem zemas inflācijas gadiem, šogad cenu pieaugums Latvijā ir bijis daudz augstāks un svārstās ap 3% atzīmi. Oktobrī inflācija bija 2,7%, bet 2017. gadā tā vidēji sasniegs 3,0%. 2018. gadā mēs sagaidām, ka inflācija saglabāsies līdzīgā līmenī un vidēji būs 2,9%.

Galvenais faktors, kas mazināja inflāciju iepriekšējos gados, bija enerģijas produktu cenu samazinājums. Šogad situācija ir mainījusies. Enerģijas produkti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidēji kļuvuši par 4,2% dārgāki.

No otras puses, pārtikas produkti ir tā kategorija, kura līdz šim ietekmējusi inflāciju visvairāk, un tie 2017. gadā sadārdzinājās vidēji par 4,8%. No pārtikas precēm vislielākais cenu pieaugums bija piena produktiem (+ 12,0%) un dārzeņiem (+ 10,1%).

Visbeidzot, šogad mēs redzam nedaudz augstākus pamatinflācijas rādītājus (janvārī-oktobrī - 1,7%). Tas ir saistīts ar augstāku algu inflāciju, kas 1. ceturksnī un 3. ceturksnī bija vidēji 7,5%. Tā kā mēs sagaidām, ka algu pieaugums 2018. gadā būs nedaudz lielāks (8.1%), nekā bija 2017. gadā (7,5%), pieaugs arī pamatinflācija. Tomēr pārtikas un enerģijas cenu inflācijai vajadzētu būt zemākai, nekā tā bija 2017. gadā.

Kas veido inflāciju Latvijā


 
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Danske Bank